Sakņu selerija. Asterix H. Apium graveolens L. Sēklas.

€0.19

Izpārdots

Selerijas ir ļoti veselīgas. Tās satur kumarīnu, kas aizkavē šūnu bojājumus, ko izraisa brīvo radikāļu iedarbība, tādējādi samazinot mutācijas, kas var izraisīt ļaundabīgu šūnu attīstību. Kumarīns arī pastiprina balto asinsķermenīšu aktivitāti, tā paaugstinot imunitāti pret potenciāli kaitīgajām šūnām.

Arī C vitamīns, ko satur selerijas, pasargā no brīvo radikāļu negatīvās iedarbības, samazinot nosacījumus, kas izraisa iekaisumu slimības, piemēram, astmu, osteoartrītu, reimatisko artrītu. Selerijās esošās sastāvdaļas, tajā skaitā C vitamīns, ietekmē arī holesterīna līmeni, tāpēc tas ir labvēlīgs sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Šis dārzenis ir arī nozīmīgs asinsspiedienu pazeminošs līdzeklis, jo satur vielu, kas palīdz atslābināt muskuļus ap artērijām, tādējādi ļaujot asinīm plūst ar zemāku spiedienu. Selerijas ir labs kālija, kalcija un magnija avots, kas vēl vairāk pastiprina asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Aktīvās vielas selerijās mazina arī stresa hormonu iedarbību. Bet kālijs un nātrijs, kas ietekmē šķidruma līdzsvaru organismā, stimulē urīna veidošanos, tādējādi palīdzot organismam atbrīvoties no liekā šķidruma. Tomēr jāpatur prātā – kaut gan selerijas ir ļoti veselīgas, dažiem jutīgiem cilvēkiem tās, tāpat kā seleriju dzimtai piederīgie pētersīļi, var izraisīt alerģisku reakciju.

Sakņu selerijām ir ļoti garš veģetācijas periods, tāpēc iepriekš jāaudzē stādi. Ļoti sīkās sēklas dīgst lēni, un dēsti jāaudzē ilgi, tāpēc jāsēj jau februāra beigās vai marta sākumā, kad ir pietiekami silts un gaišs.

Kastītes piepilda ar gatavu kūdras substrātu. Sēklas augsnē neiestrādā (tās nedrīkst apbērt ar kūdru), jo selerijas labāk dīgst gaismā. Svarīgi visu laiku saglabāt augsni pietiekami mitru un neiekaltēt. Kad dīgstiem parādās pirmās īstās lapas, tos piķē kasetēs vai kastītēs 4–5 cm attālumā citu no cita. Diedzē gaišā, siltā vietā (+20…+22 °C temperatūrā), bet pēc sadīgšanas temperatūru pazemina līdz +17 °C. Stādi aug vismaz divus mēnešus, tāpēc tie vairākkārt jāmēslo. Pirmoreiz piebaro 10–15 dienas pēc piķēšanas, pēc tam ik pēc 10 dienām. Pārmaiņus izmanto komplekso mēslojumu ar kalcija nitrātu.

Laukā selerijas izstāda maija vidū, kad stādiem ir piecas īstās lapas. Darot to novēloti (jūnijā), neizdosies izaudzēt pietiekami lielas saknes. Dēstus stāda tādā pašā dziļumā, kā tie auguši (ja ir pārāk sekli vai dziļi, augs pēc kāda laika var iznīkt). Optimāls stādīšanas attālums ir 50 x 40 cm. Vislabāk selerijas audzēt pēc ķirbjaugiem vai kāpostaugiem. Nepiemēroti priekšaugi ir dilles, burkāni, pētersīļi.

Sakņu selerijas ir lieliski piemērotas žāvēšanai, salēšanai, krēmzupām, sautējumiem un veselīgiem salātiem.

Iepakojumā sēklas 10 gb.