Parastā liepa. Sēklas. Tilia cordata. H 25m. Labs nektāraugs. Dekoratīvs koks. 

Var būt arī krūmveidīga. Miza gluda, tumšpelēka, vecākiem kokiem rievaina. Koksne mīksta. Vainags plašs. Apzāģējot dzen atvases. Pumpuri ovāli. Lapas veselas, uz zariem pamīšus, plati olveidīgas (ga, pl 2-8 cm), mala zobaina, gals smails, pamats nesimetriski sirdsveidīgs. Kāta garums ir aptuveni puse no plātnes garuma. 

Parastā liepa aug mežos, upju krastos, uz ezeru salām. To audzē arī ceļmalās un apdzīvoto vietu tuvumā

Lapas apakšpusē dzīslojuma stūros rūsganu matiņu pušķi. Ziedi īpatnējā divžuburonī, kam ziedkopas ass līdz pusei saaugusi ar lancetisku (ga 3-7 cm, pl 1-1.5 cm), dzeltenīgi baltu seglapu.

 Ziedi bāli dzelteni, kauslapas ātri nobirst. Ziedi ļoti smaržīgi, putekšņlapu katram ziedam daudz (ap 15-40). Auglis - šķautņains un apmatots, ieapaļš (ga ap 0.7 cm) riekstiņš. Zied jūnijā un jūlijā.

Liepu ziedos ir ēteriskās eļļas, saponīni, glikozīdi, miecvielas, askorbīnskābe, polisaharīdi (gļotvielas). Liepziedu tēju izsenis lieto kā sviedrējošu, temperatūru pazeminošu līdzekli. Tā pazemina asinsspiedienu un asinsreci, uzlabo miega kvalitāti, nomierina uzbudinātos nervus. Ārīgi der iekaisušas rīkles skalošanai, ādas iekaisumu apmazgāšanai.

Sēšana: Liepu sēklas pirms sēšanas stratificē mitrās smiltīs, 3-4 mēnešu garumā, ietinot marlē un uzglabājot ledusskapī. Pavaserī sēklas var stādīt podiņos. Svarīgi ir lai jaunie dzinumi neapsalst, tādēļ labāk sadīgušos stādiņus nest laukā ir pēc pavasara salnām. 

Sēklas iepakojumā 3 gb.