Dižskābardis. Fagus sylvatica. Koku sēklas.
Dižskābardis. Fagus sylvatica. Koku sēklas.
Eiropas dižskābardis, agrāk saukts par "sarkano skābardi", ir līdz 30 m un vairāk metrus augsts koks ar taisnu stumbru un sudraba pelēku mizu; ar platu, biezu lapotni, ovālām, nedaudz jomotām vai sīki zobotām, augšā tumšzaļām un spīdīgām, apakšā gaišākām lapām, kuru rudens krāsa būngani dzeltensarkana; ar trīsšķautņainu, sarkanbrūnu, spīdīgu riekstu. Riekstu šķautnes ļoti asas, tādēļ jāuzmanās, lai nesagrieztu rokas. Riekstus izmanto pārtikā un tie kalpo par barību dažādiem dzīvniekiem.
Koksne sarkana un dod lielu siltumu, tāpēc lietota kā pirmklasīga kurināmā malka, maz noderīga būvēm, bet pietiekoši laba sīkākiem māj- un lauksaimniecības rīkiem, traukiem un krēsliem, miza dod miecvielu, no sēklām vietumis spiež eļļu, bet augļi ļoti garšo meža dzīvniekiemun putniem.
Zem kokiem reti kad attīstās citu koku un krūmu paauga, jo tie veido blīvus vainagus, tā radot stipru noēnojumu. Paši dižskābarži ir izteikti ēncietīgi un spēj augt citu koku noēnojumā. Šī īpašiba tiek izmantota, veidojot blīvus, platus, vidējus un augstus dzīvžogus. Viens no retajiem cērpjamos dzīvžogos izmantojamiem lapu kokaugiem, kas saglabā zaros pērnās, spīdīgi brūnās lapas līdz pavasarim, pastiprinot norobežojošo efektu.
Dižskābarža koksne ir blīva, skaisti ornamentēta un vērtīga, to izmanto mēbeļu, grīdas segumu, sērkociņu, mājsaimniecības priekšmetu, finiera un papīra ražošanā. Koksnei faktiski nav specifikas smaržas. Domājams, ka gandrīz katrā mājsaimniecībā ir kāds dižskābarža priekšmets – gaļas dēlītis, plaukts vai pannas lāpstiņa.
Labos augšanas apstākļos pie mums var sasniegt pat 30 m augstumu un 5 m stumbra apkārtmēru. Koki ir salīdzinoši ātraudzīgi, mežaudzēs veido taisnus, monolītus, lielu dimensiju stumbrus, tādēļ arī ir interese par to plašāku izmantošanu mežsainiecībā.
Sēklas satur barojošu eļļu, ko Francijā lieto mājputnu uzbarošanai, cepšanai un eļļas lampās. Nobirušās lapas sadalās lēni, bet ir vērtīgs mulčējamais materāls apstādījumiem. Īpatnējos, sarainos un koksnainos augļpavalkus bieži izmanto floristikā.
Sēklas stratificē (sagatavo dīgšanai) 2 līdz 5 mēnešus. sēklas var sēt gan podiņā, gan pa tiešo paliekošā vietā, tikai tad būsjāparūpējas par jauno dzinumu aizsardzību no meža zvēriem.
Kokiem ir attīstīta, virspusēja un jūtīga sakņu sistēma. Labā ziņa, ka kokus īpaši nebojā ne kaitēkļi, ne slimības un tie ir vēja noturīgi.
Iepakojumā sēklas 3 gb.
www.heartgardenstudio.eu
3475
