Senais redišs ‘Radish’ – tradicionālais redišs (Raphanus sativus) | Sēklys
🥕 Senais redišs ‘Radish’ – tradicionālais redišs (Raphanus sativus) | Sēklys
Redišs ‘Radish’ ir ļūti sens redišu tips, kas izveidojies tautys (zemnīku) selekcijas ceļā jau pirms Romas laikim. Tys nav mūsdīnu hibrids, bet vēsturiski veiduots redišs, kura galvonā vērteiba ir ātra augšona, vīnkārša audzēšona i svaiga, patīkama gārša. Šis redišs veicynoj gromošonu, tāpēc ir seviški pīrotīs ka dārzaņu pīdevums gaļys ēdīnim.
Šī rediši ir ļūti pīrotī ikdīnas audzēšonai, tai skaitā podūs, uz balkoniem i uz palodžu, i ļauj īgūt ražu jau 14–25 dīnu laikā.
🌱 Šķirnes (tipa) raksturojums
• Latīniskīs nūsaukums: Raphanus sativus
• Tips: tradicionāls, sens, mantojuma redišu tips
• Sakne: apola vai nedaudz ovāla, sorkona ar boltu mīkstumu
• Gārša: svaiga, kraukšķeiga, vīgli pikanta (bez izteikta asuma, ja tīk īvārāti audzēšonys nosacejumi)
• Veģetācijas periods redišam Radish:
o “baby” stadijā: 12–16 dīnas
o Pilnvērtīgai, gatovai rediša saknei: 18–30 dīnas
• Pīrotēba klimatam: seviški labi aug vēsūs i mērīņūs klimatiskūs apstuokļūs
📜 Vēsture i izcelsme
Rediši ir vīni nu senōkajim kultūraugim pasauļī. “Radish” tipa rediši tika audzēti Senajā Ēģiptē, Grieķijā i Tuvajos Austrumos jau pirms vaira par 3000–4000 godim.
Tī izveidojušīs zemnīku selekcijā, kur cylvāki nu paaudzes uz paaudzi saglobuoja tos augus, kas:
• auga vysōtrōk i vīglōk;
• bija ēdami jauni, i jaunim redišim bija ēdamas ari lōpys;
• deve uzticeigu redišu ražu vēsūs pavasara apstuokļūs.
Rōmieši šo redišu lītōja uzturā, apraksteja i izplateja pa vysu Eiropu, bet tīši Zīmeļeiropā Radish redišs auga seviški labi i kūva par mīļotu dārzeni, ko lītōja ari dzīdniecēbā ka vitamīnu avotu novōrgušim i slimim cylvākim.
🥗 Uzturvērtēba (100 g svaigu redišu)
• Enerģētiskō vērtēba: 15–20 kcal
• Ūdins saturs: ~95 %
• Šķīdrvielys: ~1.5 g
• C vitamīns: 14–20 mg
• Kālijis: ~230 mg
• Kalcijs, magnijs: mozūs daudzumūs
• Glikozinolāti: sēra saturoši savīnojumi ar gromošonu veicynuošu īdarbeibu
👉 Redišu lōpys satur vaira minerālvīlu i vitamīnu nū kai sakne.
🍽️ Kulinārais pīlītōjums
● Tradicionālajā virtuvē redišus Radish lītōja:
• svaigus ar sviestu, bīzpīnu, rupjmaizi;
• ka pīdevumu siltom maltītim – gromošonys aktivizēšonai;
• redišu lōpys zupūs i sautējumūs (spinatu vītā).
● Mūsdīnōs šūs redišus lītōja:
• marinātus – ōtrī, kraukšķeigi rediši salotim;
• fermentātus;
• vīgli apceptus vai blanšētus;
• svaigos salotūs.
🌿 Senatnē, tautys tradicejōs, rediši tika lītōti ka:
• gromošonu veicynuošs dārzenis;
• pavasara spāku dūdūšs ēdiņš;
• vielmaiņu i imunitāti stimuliejūšs, svaigs, kraukšķeigs dārzenis.
🌱 Audzēšona – kai audzēt redišus ‘Radish’?
● Sēšona nu sēkļom
• Sēšonys laiks:
o Zīmeļeiropā: marts–maijs, augusts–septembris
o Dīnvideiropā: novembris–februāris
o Telpūs: vysu godu
• Sēšonys dzilums: 1–1.5 cm
• Attālums starp augim: 3–5 cm
• Pīrotī audzēšonai: dobēs, paaugstinātōs dobēs, podūs, kastēs, uz palodžu
• Augsnys pH: 6.0–7.2
● Kopšona
• Vīnmārīgs mitrums (ļūti svarēgs gāršai)
• Vēlama vēsōka vide (12–18 °C)
● Ražys novōkšona
• “Baby” rediši – nu 12.–16. dīnas
• Optimalais ražys novōkšonys laiks ir – leidz 25. dīnai
• Pāraudzēti rediši kūst asi, cīti i šķīdraini
🤝 Labi kaimiņi redišim Radish dārzā:
• Salāti, spināti
• Sīpoli, ķiploki, loki
• Burkōni
• Dilles, koriandrs
🚫 Slikti kaimiņi redišim Radish dārzā:
• Vysi krustzieži (kōposti, rāceņi, rukola)
• Fenhelis
✔️ Kōpēc izavālēt senūs redišus ‘Radish’?
• Ļūti ōtra raža
• Vīnkārša audzēšona ari iesōcējim
• Pīrotī audzēšonai podūs i uz palodžu
• Senas izcelsmes, dabiskais selekcijas augs
• Ēdams vys augys – sakne i lōpys
📦 Sēkļu pakuotnē: 10 gb
✍️ Autors: Heart Garden Studio
🌍 Sūtēšona: vysā Eiropā i ari starptautiski (pasauļī)
